Dinārs Gulbis

Personal Info

  • Dzimis: Jēkabpilī
  • Dzīvo: Salaspilī

Biography

Mans dziesminieka ceļš aizsākās 2010. gada rudenī, kad pašu pirmo manu koncertu noorganizēja mans draugs Dzintars Briedi Jāņa Akurātera muzejā.  Nedaudz vēlāk kā dalībnieks tiku izvirzīts starptautiskam dziesminieku saietam „Bardu rudens 2010” Pēterbaznīcā, kopā ar Kasparu Dimiteru.
Tālāk mana dziesminieka darbība turpinājās Dziesminieku saietos Lielkrūzēs – nu jau vairākus gadus. Tur iedvesmojos no Haralda Sīmaņa, Austras Pumpures, Valda Atāla, Kārļa Kazāka, Maijas Kalniņas un vēl citiem. Tur arī sāku dziļāk izprast dzejas vērtību. Dziļumu caur vienkāršību.
Meklēju tekstus, kas mani uzrunā. Drīzāk jau – tie mani pašu atrod. Es tikai mēģinu tos iznest. Vienkārši. Caur sevi.

Dināra balss spēj izdziedāt nepasakāmo – to trauslo stīgu, kas gan dzīvei, gan visam esošajam rod jēgu. Melodiju pilnskanīgums ir kāda augstāka virsuzdevuma caurstrāvots, ļaujot uzmirdzēt pašu izraudzīto dzejas tekstu izteikti nopietnajam, dziļi filozofiskajam kodolam. Tieši bijība pret tekstu un godīgums pret sajūtām iezīmē Dināra radītās dziesmas, kas cilvēciskās sāpes piedāvā nosvinēt un pārradīt gavilēs.

Roberts Buivids

Pirmo reizi Dināra Gulbja balsi es izdzirdēju 2012.gada rudenī, kad viņš Latvijas Radio 2 atsūtīja savas dziesmas – tās bija ierakstītas Liepājā, tāpēc es maldīgi nospriedu, ka arī pats Dinārs ir liepājnieks.

Tagad gan es zinu, ka Dinārs dzīvo Salaspilī – pilsētā, no kurienes ir nācis arī dzejnieks un AURORAS mūziķis Ritvars Dižkačs.

Un kā deviņdesmitajos gados mani uzrunāja Ritvara dziesmas, tā tagad uzrunā Dināra izpildītās.

 

Jau ar mūsu pirmo sarunu mani pārsteidza tas, ar kādu degsmi Dinārs meklēja savu ceļu mūzikā, savu skanējumu – man šķita, ka viņš sevi dedzina par daudz.

Bet mēs zinām, ka enerģija nezūd un šī liesma turpina dzīvot Dināra dziesmās, apdedzinot arī klausītāju sirdis.

 

Dinārs ir dziesminieks. Un dziesminieki ir sava ceļa gājēji. Meklēt, atrast un iet, atkal meklēt, atkal atrast un atkal iet – tā ir viņu būtība, viņi citādi nevar.

Mēs, klausītāji, gan varam. Varam izvēlēties. Vai spīdīgam un tukšam „mūzikas izstrādājumam” ļaut pa vienu ausi iekšā iesprukt un pa otru ārā izlidot – vai ar patiesumā raupju dziesmu no sirds sūbējumu noberzt.

 

Vēl paldies Dināram par dzeju. Par tās atrašanu un sajušanu tā, ka arī mēs pēc tam viņa atrasto un sajusto varam izdzirdēt – par Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni, Agitu Dragunu, Amandu Aizpurieti un Velgu Krili.

 

Nobeigumā vēlējos izteikt cieņu arī Dināra ģimenei, īpaši viņa sievai Daigai – gan par dzeju, kas skan Dināra dziesmās, gan par atbalstu, jo kas gan būtu mākslinieks bez savas mūzas!

Galerija

x