Uldis Altens

Personīgā informācija

  • Dzimis: 1967. gada 17. martā, Dobelē
  • Dzīvo: Dobelē
  • E-pasts uldis.a@inbox.lv
Social:

Biogrāfija

Dziedu, jo dzīvoju – dziesmai skanot, tās vibrācijās izdzīvoju sajūtas, par kurām reizēm gribot
vai negribot bet ir nācies aizdomāties. Manis radītās dziesmas ir kā sejas, kā esejas un
pilsētas, kuras top tapušas un nebeidzami mainās. Tās ir dialogs un iedvesmas- vēsmas, vārds
un vārdojums. Un tās ir arī mans radošais kliedziens.
Dziesminieka dzīvesstāsts:
Mana mamma un viņas dzimtas radi bija lieli dziedātāji. Katri radu saieti ieilga ar, kā man likās,
stundām ilgu dziedāšanu pie klāta galda. Un arī mani pašu bērnībā jau no pirmajiem skolas
gadiem pieaugušie centās dabūt uz skatuves: ar dzejoļu deklamēšanu, dejošanu tautas dejās,
bet vēlāk jau pusaudža gados pats izvēlējos teātra spēlēšanu dramatiskajā kolektīvā. Pieaugot,
tā izvērtās jau kā sevis pārvarēšana, jo mazotnē, kad vajadzēja publiski ar jelko iestudētu
uzstāties, ļoti uztraucos, tas man bija vislielākais bieds. No tāda skolā pasākuma kā
dziedāšanas korī veikli izvairījos, mēģinājumos apzināti sākot pārāk skaļi un greizi dziedāt, kā
rezultātā mana klātbūtne tur kļuva apgrūtinoša, bet iegūtā personības brīvība man likās
pievilcīgāka.
Un tā jau ir, laikam esmu individuālists, kam, iespējams, vairāk kā citiem nepieciešams
redzējums uz dzīvi kā ar neiestududētu skatu no malas.
1985.g. Dobeles ģimnāzijā sekmīgi pabeidzu matemātikas, fizikas un ped. novirziena klasi. Bet
pēc dienesta armijā, krasi nomainot profesionālo orientāciju, pievērsos pedagoģijas, latviešu
lit. un valodas studijām Latvijas Universitātē. Tad arī ap 1990-tajiem tapa manas pirmās
dziesmas ar paša sacerētiem vārdiem. Lai gan dzīvē pievērsos praktiskākām lietām un studijas
Latvijas Universitātē nepabeidzu, saikni ar dzimto valodu turpināju izkopt reizēm uzrakstot pa
kādai vārsmai, sacerot dziesmas un dziedot. Agrīnā skatuviskā pieredze saistās ar uzstāšanos
Jelgavas studentu un Kandavas folkfestivālos, kam sekoja mākslas un mūzikas festivāli
“Bildes”. Kā palēcienu savas muzikālās pašizaugsmes ceļā varu pieminēt dziesmiņas ar Ingas
Gailes dzejas motīviem, kuras sākot ar šā gadsimta miju pamazām tapa vairāku gadu garumā,
lai gan ar pašu dzejnieci Ingu Gaili esmu pazīstams tikai attāli. 2007. gadā digitāli tika
apkopots un 2012.g. tuastāmā veidā izdots pirmais šo dziesmu CD albums ar nosaukumu
“Dziļi”. 2015. gadā tika digitalizēts un jau plašākai publikai interneta vidē kļuva pieejams
albums “Lidojošā Zivs” ar 1995. gadā pabeigto, Rīgas Skaņu ierakstu studijā ierakstīto manu
pirmo dziesmu audio izlasi. Tomēr tas nebūt neatspoguļo visu veikumu (sacerēto), ir vairākas
dziesmas, kas ierakstītas demo versijās un vienkārši ir, uz kaut ko cerot..

Galerija

x